x

75% of people globally want unbiased news (Pew Research) but are concerned they're not getting that.

Get balanced coverage with Symby. See how stories are covered across diverse outlets and spot when one side covers a story the other skips.

PODCAST

Vai zini?

Latvijas Radio 3 - Klasika

Kultūrpētnieki un vēsturnieki skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.

history

All Episodes

4:29

Vai zini, kas ir Sakura Zensen?

Vai zini? ·

2022/01/20

Stāsta arhitekte Ilze Paklone "Sakura Zensen" ir meteoroloģisko dienestu īpašā sakuru jeb ķiršu ziedēšanas prognoze, kas detalizēti ziņo par ziedu frontes virzību jeb plaukstošajiem kokiem no Japānas salu dienvidiem uz ziemeļiem. Pat niecīgākās temperatūras svārstības, vēja virzieni un lietus spēj ietekmēt trauslo ziedēšanas norisi. Ķirši zied īsi un krāšņi, nepilnas divas nedēļas, un joprojām ir viens no galvenajiem pavasara notikumiem Japānā. Japānā sevis un apkārt esošā vērošana ir sena

lv

6:57

Vai zini, kas 18. gadsimtā rīdziniekiem mājās...

Vai zini? ·

2022/01/19

Stāsta komponiste un muzikoloģe Ilona Breģe 18. gadsimts ir viens no interesantākajiem Latvijas mūzikas vēsturē. Tas atnesa lielas pārmaiņas: Rīga 1760. gadā tika nodibināta Mūzikas biedrība, kas ar savu darbību veicināja laicīgās mūzikas izplatīšanos; līdz ar Rīgas Pilsētas teātra atvēršanu 1782. gadā noslēdzās gandrīz 40 gadus ilgais teātra stabilizēšanās process; gadsimta beigās strauji pieauga koncertējošo mūziķu skaits Latvijas pilsētās, starp kuriem bija daudzi slaveni viesmākslinieki. Un vēl

lv

4:34

Vai zini, kādas dzīvības formas pārstāvju ir vairāk...

Vai zini? ·

2022/01/18

Stāsta Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš Tiek lēsts, ka Visumā, cik tālu mēs to pazīstam, ir apmēram 10-23 zvaigžņu. Bet uz Zemes ir vēl 100 miljonu reižu vairāk vīrusu. Tas nozīmē, ka mūs ielenc apmēram 10 noniljoni vīrusu daļiņu. Interesanti, ka vīrusi patiesībā tiek ierindoti kaut kur uz robežas starp dzīvo un nedzīvo matēriju, jo tie nespēj izdzīvot bez citām dzīvības formām. Vīrusi paši nevairojas, kā to dara, piemēram, baktērijas. Tie ir patogēni jeb sīkas, kaitīgas

lv

5:39

Vai zini, ka Frideriks Šopēns bija gardēdis?

Vai zini? ·

2022/01/17

Vai zini, ka Frideriks Šopēns bija gurmē jeb cilvēks, kam patika ēst izsmalcināti? Šādu grāmatu 2015. gadā publicējis poļu muzikologs un vīnzinis Vojčehs Bonkovskis, atklājot, ka Šopēna attieksme pret ēšanu agrāk nemaz nav pētīta, turklāt viņa ēšanas paradumi rada gan pārsteigumus, gan sniedz mākslinieka portretējumam jaunas nianses. Piemēram, Šopēnam esot īpaši garšojusi karstā šokolāde, tā tiek daudzkārt pieminēta, ieskaitot vēstuli māsai 1847. gadā: „Mana šokolāde nāk no Bordo, kur tā tiek

lv

6:39

Vai zini, ko lasīja Artūrs Krūmiņš, pirms sacerēja...

Vai zini? ·

2022/01/14

Stāsta mākslas vēsturniece Anita Vanaga 1903. gadā Rīgas Latviešu biedrība sarīkoja operas libretu konkursu. Konkursa nolikums paredzēja pievēršanos baltu mītiskai senatnei. Pirmo godalgu saņēma arhitektūras students Artūrs Krūmiņš par libretu “Baņuta”. Savu titulvaroni Baņutu Krūmiņš atrada žurnālā “Rota”. Žurnāls sevi dēvēja par “Literārisku un zinisku laikrakstu ar bildēm”. To izdeva Rīgā no 1884. gada oktobra līdz 1887. gada aprīlim. Krūmiņš žurnālu lasīja savās mājās Skrāģu krogā Zosēnos

lv

4:31

Vai zini, ka Japānā ir adresācijas sistēma, kurā...

Vai zini? ·

2022/01/13

Stāsta arhitekte Ilze Paklone Ja adrese rakstīta ar Japānā lietotajām rakstu zīmēm kanji, tad tā sākas ar lielāko ģeogrāfisko vienību, un tai seko mazākās. Pati pēdējā vienība ir adresāta vārds un uzvārds. Šķiet, ka ar adresācijas principiem jāsāk stāsts par pilsētas struktūru un orientēšanos tajā. Tokija ir neticamo sarežģīta, starp iekštelpu un ārtelpu pastāv daudzi starpslāņi. Administratīvā vienība, ko ikdienā saucam par Tokiju, formāli ir Tokijas metropole. Tā vienlaikus ir lielpilsēta un

lv

6:32

Vai zini, ka jau 16. gadsimta beigās Rīgā drukāja notis?

Vai zini? ·

2022/01/12

Stāsta komponiste un muzikoloģe Ilona Breģe Kaut arī Mārtiņa Lutera baznīcas reforma, kas norisinājās 16. gadsimta 20. gados, rīdzinieku vidū guva patiesu piekrišanu, tomēr viena no būtiskākajām Lutera baznīcas reformas iezīmēm – grāmatu iespiešanas sākums – Rīgu sasniedza tikai 16. gadsimta beigās. Kad 1530. gadā Rīgai bija nepieciešama protestantisko dievkalpojumu rokasgrāmata, tā tika iespiesta Lībekā. Arī nākamās baznīcas dziesmu grāmatas drukāja Kēnigsbergā, bet ne Rīgā. Tikai 1590. gada

lv

3:53

Vai zini, kāda saistība aterosklerozei un dziļūdens...

Vai zini? ·

2022/01/11

Stāsta Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš Mēs visi esam dzirdējuši, ka aterosklerozi izraisa holesterīns, īpaši zema blīvuma holesterīns, kas spēj nogulsnēties uz asinsvadu sieniņām Te gan jāpiebilst, ka holesterīns nekad nav viens, bet gan paslēpts lipoproteīnu daļiņās, kurās bez holesterīna ir vēl arī olbaltumvielas jeb proteīni un taukvielas. Zināms, ka aterosklerozi veicina taukiem bagāts ēdiens un, ka ateroskleroze un aptaukošanās ir cieši saistīti. Raksturīgi, ka pēc

lv

5:26

Vai zini, ka Friderikam Šopēnam bija skolniece no Rīgas?

Vai zini? ·

2022/01/10

Nedaudzie vēstures avoti, kas saglabājušies par Rīgā dzimušo baltvācu pianisti Emīliju fon Timmu (1821-1877), paplašina Šopēna pedagoģijas ietekmi Baltijas reģionā. Emīlijas fon Timmas tēvs bija Rīgas birģermeistars Frīdrihs Vilhelms Timms, kura nozīmīgākais devums pilsētai ir 1836. gada jūnijā organizētie Rīgas mūzikas svētki, kuros, spēlējot tieši Šopēnu, piedalījās arī pianiste Emīlija fon Timma. Morica Rūdolfa Rīgas teātra un mākslinieku leksikonā (1890) skopi atzīmēts, ka Emīlija von Timma

lv

4:20

Vai zini, kas bija Tāravas Anniņa?

Vai zini? ·

2022/01/07

Stāsta mākslas vēsturniece Anita Vanaga Kā zināms, rakstnieks Andrejs Upīts bija satīriķis. Savas skarbās kritikas viņš parakstīja ļoti mīlīgi, pat sirdsšķīsti – Tāravas Anniņa. Ar šo pseidonīmu viņš debitēja “Pēterburgas Avīžu” literārajā pielikumā 1903. gada 19. februārī rakstā "Pārtulkojums", kur rakstnieks jokoja, ka Tāravas Anniņas vārdu ieraudzījis grāmatā, ko “ganu puikas atraduši uz lielceļa starp dūduriešu mācītāja muižu un baznīcas krogu”. Labprāt ticu, ka grāmatas tādā veidā tiek

lv

4:30

Vai zini, ka Šibujas krustojumu Tokijā dienā šķērso...

Vai zini? ·

2022/01/06

Stāsta arhitekte Ilze Paklone Ikonisko Šibujas krustojumu vienā reizē šķērso aptuveni trīs tūkstoši gājēji. Pārsteidzoši, ka katrs sajūt savu vietu, savas robežas un savu trajektoriju kopējā, iepriekš neuzrakstītā scenogrāfijā. Tāda varētu būt sajūta, atrodoties bišu stropā vai putnu bara lidojumā. Ja krustojumā stāvētu visu dienu, garām aizsteigtos aptuveni divi miljoni gājēju. Tas ir aptuveni tikpat, cik Latvijā ir iedzīvotāju. Man patika ienirt ar velosipēdu šajā pūlī – izmēģināt, vai ir

lv

5:40

Vai zini, kādi bija Rīgas rātes algoto muzikantu...

Vai zini? ·

2022/01/05

Stāsta komponiste un muzikoloģe Ilona Breģe Ap 14. gadsimtu Rīgā, tāpat kā citās viduslaiku pilsētās, dažādu profesiju pārstāvji sāka apvienoties cunftēs un ģildēs. Šodien mūsu priekšstati ir visai vienkārši: Lielās ģildes ēka – saieta vieta tirgotājiem, Mazās ģildes ēka – amatniekiem. Tomēr tik vienkārši ar amatu brāļošanos nav bijis. Sākumā muzikanti bijuši piederīgi kalpotāju ģildei, par ko liecina kalpotāju ģildes statūti pēc 1414. gada, dažus gadu desmitus vēlāk statūtos veiktas izmaiņas un

lv

4:14

Vai zini, kāda ir vismazākā zāļu molekula pasaulē?

Vai zini? ·

2022/01/04

Stāsta Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš Vai zini, kāda ir vismazākā zāļu molekula pasaulē, par kuras bioloģiskās iedarbības izpēti piedevām vēl ir piešķirta Nobela prēmija? Atbilde uz šo jautājumu meklējama 1987. gadā, kad, pētot asinsspiediena regulācijas mehānismus, fiziologs Roberts Frensiss Fērgots (Robert Furchgott) no Ņujorkas Downstate Medical Center kopā ar savu studentu Džonu Zavadzki (John Zawadzki) atklāja, ka, atbildot uz smadzeņu raidītajiem signāliem, asinsvadu

lv

4:07

Vai zini, kad īsti dzimis komponists Frideriks Šopēns?

Vai zini? ·

2022/01/03

Vai zini, kad īsti dzimis komponists Frideriks Šopēns? Atbilde nav vienkārša un vēl mūsdienās šopenologu vidē nevalda vienprātība par datumu un arī dzimšanas gadu. Pētnieku rīcībā ir divi dokumenti – dzimšanas un kristību apliecinājumi. Tie abi norāda uz 22. februāri un tā sacīt – tolaik esošo jeb 1810. gadu. Jau 19. gadsimta nogalē viens no šiem diviem apliecinājumiem tika atrasts un tālāk šo datumu publicēja arī Šopēna biogrāfijās. Tomēr jāatzīmē, ka 19. gadsimtā diezgan bieži radās grūtības ar

lv

5:25

Vai zini, cik mūsdienās izmaksātu Rundāles pils...

Vai zini? ·

2021/12/30

Stāsta ilggadējais Rundāles pils vadītājs, mākslinieks un mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis Rundāles pils celtniecība mūsdienu būvniecības procesiem nav pielīdzināma – nav skaidrs, kā divarpus gadu laikā Rastrelli vadībā tika uzbūvēta pils pilnīgi no nulles. Bija nepieciešams nojaukt veco pili, dabūt materiālus, uzbūvēt visu, sākot no pamatiem līdz jumtam. Tomēr tas notika, un sākās pils būvniecības otrais posms – iekšdarbi un pils iekārtošana. 1765. gada maijā Berlīnē tiek noslēgts līgums ar

lv

5:22

Vai zini, kā radusies Jaunā gada svinēšanas tradīcija?

Vai zini? ·

2021/12/29

Stāsta muzeja "Rīgas Jūgendstila centrs" direktore Agrita Tipāne Vissenākās Jaungada svinēšanas tradīcijas ir saistītas ar Mezopotāmijas kultūru, kad Jaunais gads tika svinēts martā, un to svinēja 12 dienas. Vēlāk sekoja antīkās Romas tradīcijas, Jūlijs Cēzars 40. gadā pirms Kristus veica kalendāro reformu, nosakot, ka gadam jāsastāv no 12 mēnešiem un jāsākas ar 1. janvāri. Tad cilvēki dāvināja viens otram dāvanas un pušķoja mājas ar mūžam zaļajiem lauru zariem. Šis kalendārs tika sasaistīts ar

lv

4:29

Vai zini, kas uzrakstījis vienu no pašiem pirmajiem...

Vai zini? ·

2021/12/28

Stāsta teātra zinātniece Edīte Tišheizere Vai zini, ka vienu no pašiem pirmajiem bērnu teātra manifestiem savulaik uzrakstījusi režisores Māras Ķimeles vecmāmiņa Anna Lācis (starptautiski pazīstama kā Asja Lācis)?

lv

5:12

Vai zini, kas ir "Grievaltas dziesmu lizda"?

Vai zini? ·

2021/12/27

Stāsta folkloras kopas "Tarkšķi" vadītāja Kristīne Karele Šķiet, ikviens Latvijā būs dzirdējis Jēkaba Graubiņa vārdu – visplašāk pazīstams kā komponists, arī pedagogs un mūzikas kritiķis. Starp citu, visiem labi zināmā apsveikuma dziesma "Daudz baltu dieniņu" ir Jēkaba Graubiņa sacerēta. Tomēr mums, folkloristiem, sevišķi Zemgalē, Jēkabs Graubiņš visupirmkārt ir tradicionālās mūzikas pētnieks un pierakstītājs. Pie dažādiem latviešu tradicionālās mūzikas jautājumiem Graubiņš jau strādājis pirms

lv

5:28

Vai zini, ka 1812. gada Krievijas-Francijas karā no...

Vai zini? ·

2021/12/23

Stāsta ilggadējais Rundāles pils vadītājs, mākslinieks un mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis 1812. gadā, kad Napoleona armija devās ieņemt Maskavu, viens no tās mērķiem bija arī Rīga. Lai to izdarītu, tieši Rundāle kļuva par nozīmīgu punktu karagājiena kartē. Pils teritorija tika izvēlētā kā stratēģiski svarīgs punkts vairāku iemeslu dēļ – pirmkārt, teritorijā varēja apmesties pusotru tūkstoti karavīru lielā armija; otrkārt, Rundāles pils pieguļošā teritorija ar parkiem un līdzenumiem bija

lv

4:52

Vai zini, ka pirmās stikla bumbas kā eglītes rotājumi...

Vai zini? ·

2021/12/22

Stāsta muzeja "Rīgas Jūgendstila centrs" direktore Agrita Tipāne Kopš pirmās eglītes rotāšanas pagājuši jau četri gadu simteņi. Pirmie rotājumi bija saistīti ar reliģisku simboliku. Viens no šādiem simboliem bija ābols, kas simbolizēja augli no paradīzes dārza. Eglīte uz Ziemassvētkiem tika rotāta ar sarkaniem āboliem. Bet kā āboli pārtapa par stikla bumbām? Ir saglabājusies leģenda par to, ka Tīringā, kur atradās daudz mazu stikla pūšamās darbnīcu, 1848. gadā bija ļoti slikta ābolu raža. Visi

lv

620 results

Similar Podcasts

The Old Front Line

Paul Reed

Today In History with The Retrospectors

The Retrospectors

جنود خلدهم التاريخ

ALSUMOOD PODCAST

Film History - Daily

Inception Point Ai

Madonna - Biography Flash

Inception Point Ai