Vai fizisko aktivitāšu, noskrieto kilometru, pulsa, skābekļa, kaloriju un miega mērītāji ir precīzi? Šādu jautājumu mums uzdod klausītāji. Skaidrojam, kā darbojas veselības monitorēšanas iekārtas un aplikācijas un cik ļoti varam paļauties uz šo datu precizitāti. Par to saruna ar IT speciālistu, tehnoloģiju ekspertu Reini Zitmani, Latvijas Universitātes profesoru, Elektronikas un datorzinātņu institūta vadošo pētnieku Leo Seļāvo, uzzinot arī Rīgas Stradiņa universitātes lektori, sabiedrības

Vai fizisko aktivitāšu, noskrieto kilometru, pulsa, skābekļa, kaloriju un miega mērītāji ir precīzi? Šādu jautājumu mums uzdod klausītāji. Skaidrojam, kā darbojas veselības monitorēšanas iekārtas un aplikācijas un cik ļoti varam paļauties uz šo datu precizitāti. Par to saruna ar IT speciālistu, tehnoloģiju ekspertu Reini Zitmani, Latvijas Universitātes profesoru, Elektronikas un datorzinātņu institūta vadošo pētnieku Leo Seļāvo, uzzinot arī Rīgas Stradiņa universitātes lektori, sabiedrības

Šoreiz mēģinām atbildēt uz "mūžīgajiem jautājumiem", vai temperatūru mēra saulē vai ēnā, un kādēļ mana loga termometra rādījumi atšķiras no oficiāli ziņotiem datiem, vai oficiālie termometri ar kaut ko atšķiras. Jā, termometri atšķiras gan, jo tajos ir izmantots pat kāds dārgmetāls, lai tie būtu gana precīzi. Tie, kas pēdējās dienās ir izgājuši ārā, dabā, ir pamanījuši un sadzirdējuši, ka debesis ir kļuvušas skaļākas, un pamanāmākie un skaļākie ir cīruļi, zosis un dzērves. Ornitologs no Latvijas

La professeure Catherine Bégin, Ph.D., s'entretient avec Samuelle Lalancette, étudiante au doctorat en psychologie et membre du comité étudiant du CRIPCAS, sur les problématiques liées au poids, à l'image corporelle et à l'alimentation dans les relations de couple. Catherine aborde également les pratiques d'intervention auprès des couples dans lesquels l'un ou les deux partenaires présentent une problématique liée au poids, à l'image corporelle ou à l'alimentation. Bonne écoute!Pour suivre les

Nesen medijos izskanēja ziņas par autobusa lieluma asteroīdu, kas nākotnē varētu ietriekties zemeslodē. Lai arī šobrīd NASA ir izslēgusi šādu scenāriju, nav solīts, ka nākotnē šādi potenciāli bīstami kosmosa ķermeņi nevarētu skart mūsu planētu. Kādas sekas tas radītu un kā varam zināt asteroīdu trajektoriju? Par to studijā saruna ar IT speciālistiem, astronomijas entuziastiem Raiti Misu un Intu Ķešānu, kā arī sazināmies caur Zoom ar "StarSpace" observatorijas saimnieci Annu Ginteri. Skatot līdz

#229: Dr. Mikel Maria Delgado discusses her scientific paper on whether cats play fetch.

Zwei Jahre nachdem «Einstein» mit Forschenden der Uni Zürich in die Welt der Delfine Westaustraliens abtauchte, liegen nun Resultate vor: Wetterextreme setzen den Meeressäugern massiv zu und nur wenige Tiere kommen mit der Klimaveränderung klar. Die Delfinpopulationen von Shark Bay sind unter Druck.Delfine unter Stress: Wieso der Klimawandel ihr schlimmster Feind ist Vor zwei Jahren tauchte das SRF-Wissensmagazin «Einstein» mit Forschenden der Uni Zürich in die Welt der Delfine Westaustraliens

This week on Mendelspod, as we celebrate International Women’s Day, we’re spotlighting groundbreaking contributions from women in science. Our guest, Dr. Mirna Ghemrawi, is at the forefront of forensic genetics, where DNA analysis meets the pursuit of justice. As Associate Director at the Center for Forensic Science Research and Education, Ghemrawi applies next-gen sequencing and AI to some of the most challenging questions in forensic biology.Originally from Lebanon, Ghemrawi’s path to forensic

Send us a text Join host Dr. Jeff Mullin for an engaging conversation with SRS Historical Committee members Drs. Shapiro, Schwend, Akbarnia, Thompson, and King. Listen as they discuss influential figures in the spine community, including Dr. Jacquelin Perry, a pioneer in treating paralyzed polio patients. Plus, meet Katie Dold, the SRS archivist preserving this rich history. Learn more about SRS history here! * The Scoliosis Research Society (SRS) podcast is aimed at delivering the most curre...

Turpinām runāt par vēja enerģiju, tās sniegtajām priekšrocībām un izaicinājumiem. Pēc klausītāju lūguma raidījumā skaidrojam, kā darbojas vēja turbīnas, kāpēc tās sasniedz pat vairāku simtu metru augstumu un kā tās saražo elektrību? Skaidrojam arī, cik tālu Latvija ir tikusi vēja enerģijas izmantošanas ziņā. Stāsta vēja turbīnu tehniķis Dainars Zolmans un biedrības "Zaļā brīvība" pārstāvis Maksis Rūdolfs Apinis.Raidījumā arī Zinātnes ziņas. Centieni atjaunot mamutus ar ģenētiski modificētu peļu

In this urgent and unflinching conversation, Stanford law professor Hank Greely returns to Mendelspod to address the mounting threats of the Trump administration to public science funding and the institutions that regulate medicine. As the NIH faces existential challenges and the FDA comes under fire, Greely lays out a compelling case for why government-supported research remains essential—not just for innovation, but for maintaining a functional society.“Research is like fishing,” Greely explains

2005. gada 5. martā skanēja pirmā raidījuma Zināmais nezināmajā epizode. Pa šo laiku raidījums šķetinājis neskaitāmas zinātnes mīklas, aicinājis uz sarunām simtiem pētnieku un zinātnieku un pat pabijis vairākos kontinento. Šo epizodi veltām raidījuma apaļajai jubilejai. Ielūkojamies aizraujošos stāstos, tuvāk iepazīstam arī Jūs, mūsu klausītāji. Skaidrojam, ko pētniekiem nozīmē stāstīt par zinātni un iedvesmoties no sarunām radio, un vēl daudz citu dāvanu mums šīs dienas raidījumā. Raidījuma ievadā

Lai arī Latvijā pavasaris nāk ar sausumu augsnē un gaisā, kā to tikko dzirdējām Toma stāstītajā, Latvija ir bagāta ar ūdeņiem un vismaz tuvākajā laikā mums nav jāraizējas par dzeramā ūdens trūkumu. Dažkārt pat plūdos varam teikt, ka tā ir par daudz, bet lielajā vairumā pasaules valstu dzeramā ūdens resursi ir ierobežoti un tas rada lielu spriedzi. Tiek minēts, ka tie ir pat divi miljardi iedzīvotāju, kuriem ikdienā raizes rada ūdens pieejamība. Kā attīra ūdeni, lai tas būtu dzerams, un kā inženieri

Sausums un pasliktināta gaisa kvalitāte pavasaros ir īpaši raksturīgi Latvijai. Marts un aprīlis ir mēneši ar mazāko nokrišņu daudzumu, taču tā kā saule jau sāk krietni sildīt, iztvaikošana notiek arvien straujāk un apkārtējā vidē ūdens sāk trūkt. Ja ziemā ir bijusi bieza sniega kārta, kas kūstot rada lielu ūdens daudzumu, mēs jūtam ziemas slapjumu pavasarī. Ja šādas sniega kārtas nav, tad pirmā marta saule jau diezgan ātri visu žāvē. Nokrišņu pavasarī maz. Lai kāda būtu bijusi ziema, auksta vai

"¿Investigación Acción Participativa? Claves para convertir mi TFM en un proceso de investigación crítica y comprometida" es un podcast creado por el equipo de Educación de Hegoa con el apoyo de ODS Irratia, con motivo de las Jornadas sobre Investigación Acción Participativa (www.jornadasiap.eus) organizadas el 28 y 29 de noviembre en la Universidad del País Vasco/Euskal Herriko Unibertsitatea (UPV/EHU). Tanto el podcast como las Jornadas forman parte del proyecto "Articulación vasco-colombiana

For decades, drug developers have struggled with so-called "undruggable" proteins—those regions of the proteome that evade traditional small molecules and antibodies. But Aikium, led by Eswar Iyer, could be changing the game. In today’s show, Iyer, a prolific scientist with over 100 patents and a background in George Church’s lab, shares how his company is tackling one of the toughest challenges in therapeutics.At the heart of Aikium’s approach is Yotta-ML2, an AI-powered wet lab platform that

This month, Sam speaks to Dr Luke Edwards, Dr Jo Organ and Ms Kate Hancorn, anaesthetic and surgical representatives from The Royal London Hospital about their article, co-authored with Dr Tim Egan, on The Anaesthetic Management of Abdominal Trauma. From the front door to the operating theatre we explore what we can do to optimise the patient and make the correct decisions at each point in the patient's journey. Related Article

In this episode, we're talking itch, and the sweet sweet relief you get when degranulating your mast cells.

28. februāris ir Reto slimību diena, taču tās, lai arī proporcionāli skar nelielu populācijas daļu, nebūt nav retums ārstu un zinātnieku ikdienas darbā. Zinātne meklē skaidrojumu ne tikai mums zināmām slimībām, ar kurām sirgst liela daļa sabiedrības, bet arī retiem sindromiem. Šajā izpētē svarīgi ne tikai mediķi un zinātnieki, bet arī veseli cilvēki un šo slimību pacienti. Kā zinātne palīdz dažādu retu slimību un sindromu ārtēšanā? Un, kāpēc šajā jomā nevarēs iztikt bez pacientu

Kur vēl labāk vērot dabu, sekot gada laiku maiņai un emocionāli pieķerties dažādiem organismiem, kas labprāt uzturas cilvēka tuvumā - kā piemājas dārzā! Bet arī šīs piemāju teritorijas skar izmaiņas dabā un klimatā. Kā mūsu dārzi mainījušies daudzu gadu laikā un kāda ir bioloģiskā daudzveidība pagalmā? Raidījumā Zināmais nezināmajā sarunājas ornitologs, Latvijas Ornitoloģijas biedrības vadītājs Viesturs Ķerus, botāniķe, Latvijas Dabas fonda pārstāve Rūta Sniedze-Kretalova, bioloģe, Vides risinājuma