Dzēlējodi Latvijā var pamatīgi sabojāt atpūtu dabā, taču atšķirībā no citām vietām pasaulē, Latvijā tiekam sveikā cauri ar nepatīkamu niezi. Citviet kukaiņi pārnēsā dažādas cilvēkam bīstamas baktērijas un vīrusus un pastāv bažas, ka šo kukaiņu populācijas virzīsies uz ziemeļiem, planētai kļūstot siltākai. Klimatam mainoties, ir lielāks risks izplatīties slimībām, kuras šobrīd saucam par eksotiskām. Kāda loma te ir kukaiņiem un to "ceļošanai" pa globusu? Un ir kāda iespēja, ka nākamajās desmitgadēs

Sniega pēdējās desmitgadēs kļūst arvien mazāk. To jūtam arī šajā ziemā, kad sniegs ir reta parādība. To arī spilgti parāda dati. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs izmanto šādu metodiku: tas paņem visas savas meteoroloģiskās stacijas un no 1. oktobra līdz 30. aprīlim izrēķina vidējo ziemas rādītāju visā Latvijā. Dati ir analizēti kopš 40. gadu beigām, un, savelkot vidējos rādītājus pa desmitgadēm, atklājas šāda aina: ja iepriekšējās desmitgadēs bija ziemas, kad sniega ir pavisam

Hamline University Professor of Physics Bruce Bolon joins Dr. John Alchemy to discuss their collaborative studies on the RateFast Functional Loss Rating Method and, as well as a bit of the scientific approach to the development of the method. For more information on this episode, and other helpful tips about workers’ compensation, visit the RateFast Blog. Visit our YouTube channel to see this video and more!If you’re a workers’ compensation provider, adjuster, or case manager check out RateFa...

Sociālā antropoloģija ir brīnišķīgs veids kā pētīt trauslāko, dārgāko un visgrūtāk zinātniski izmērāmo fenomenu, kas novērojams cilvēku dzīvēs - attiecības. Kā birojā satiekas dažādi pasaules skatījumi un kā attiecības tiek kārtotas darba vidē? Kā seniori iepazīstas un kā veido partnerattiecības dzīves nogalē? Un, kāda saistība ciemata vienotībai ar vecu pili? Par to stāsta jauno sociālantropologu pētījumi. Raidījumā Zināmais nezināmajā ar saviem pētījumiem iepazīstina Rīgas Stradiņa universitātes

Dans ce 2e épisode spécial du temps des fêtes, venez célébrer la fin de l'année avec Dr Julien Viau-Lapointe qui nous parle d'un sujet qui le passionne; le calcium et la grossesse! On aborde enfin le sujet de la médecine interne obstétricale et on vous glisse un mot concernant notre futur balado La Tournée du côté gauche!Le breuvage dégusté pendant la réalisation du balado est la bière Belle Gueule qui se déguste aussi facilement qu'un bon champagne!Encore une fois, n'oubliez pas de réaliser

We’re joined by researcher Katarzyna “Kasia” Ancuta to learn more about the Chinese creature known as the Jiangshi – but more famous in the West as “Hopping Vampires.” It turns out that their history is being complicated by their appearances in pop-culture!Jiangshi Movies: (affiliate links)Encounters of the Spooky KindMr. VampireRigor MortisThe Legend of the 7 Golden VampiresAdditional Reading:The Hun and Po soulScared Stiff: Jiangshi and Chinese Vampires – from the Palgrave Handbook of

Raidījumu esam veltījuši Valentīna dienas noskaņām dzīvnieku pasaulē. Cilvēks ir radījis sarežģītu sociālo shēmu, kā iepazīstas, dibina kontaktus, draudzības, vēlāk arī partnerattiecības. Dzīvnieku pasaulē katrai sugai ir savi paradumi un stingri rakstīti likumi, kuriem sekot. Taču kā dzīvnieki nonāk viens otra uzmanības lokā, dzīvojot slēgtā vidē, piemēram, zooloģiskajā dārzā? Dabā stiprākais ir iekārojamāks pretēja dzimuma acīs, bet ģimenes dibināšana sākas ar skaistu gada parādi - riestu. Kā tas

Cilvēku no citām dzīvām būtnēm atšķir sarežģīta domāšana, kas ļauj mums radīt ne tikai abstraktus tēlus un sistēmas, bet apgūt aizvien jaunas prasmes, radīt jaunus instrumentus un jaunus pasaules uzskatus. Šo attīstību cilvēces pastāvēšanas vēsturē lieliski apliecina arheoloģiskie atklājumi. Kā cilvēka prāts attīstījies līdz ar pašu cilvēku un tā ceļiem pasaulē? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē vēsturnieki Andris Šnē, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes asociētais profesors, un

Vik Bajaj is bullish on genomics in the age of artificial intelligence. A pioneering figure in biotech—co-founder of Verily and Grail—Bajaj now leads Xaira Therapeutics, where he's exploring how AI can revolutionize drug development. In today’s episode, he joins Theral to break down how the intersection of AI and genomics is unlocking new possibilities in drug development, with the potential to accelerate every stage of drug discovery.Bajaj explains that at Xaira, machine learning and advanced

Pēc klausītāju lūguma skaidrojam, kā vēja parki ietekmē dzīvo dabu un cilvēku. Pētījumu šajā jomā kļūst arvien vairāk, tam klāt nāk asās diskusijas par vēja parku izbūvi iekšzemes teritorijās. Kas atklāts un izpētīts par putnu un sikspārņu migrāciju? Vai vēja parki jūrā ietekmē jūras dzīvniekus un kā ir ar pašu cilvēku? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes vadošais pētnieks, Latvijas ornitoloģijas biedrības padomes loceklis Jānis Priednieks, sikspārņu eksperts, biologs

Kas ar vēju notiek Latvijā klimata pārmaiņu dēļ? Viens ir skaidrs - vēji kļūst lēnāki. Ne ļoti, bet tomēr. Un izrādās, ka zinātniekiem un klimatologiem pētīt vēju ir krietni sarežģītāk, nekā, piemēram, gaisa temperatūru un tās izmaiņas.Vēji kļūst lēnāki un tas rada neizprati pētniekos. Nav skaidras atbildes uz šo jautājumu. Latvijā jārunā par vidējo vēja ātrumu, kas, kā parasti, ir grūti izprotami un sajūtams. Bet klimata pētījumi rāda, ka references periodā no 1961. līdz 1990. gadam vidējais

Neviens vien pieķēris sevi pie domas, ka šodien laiks rit straujāk. Saprotams, ka ne jau minūtes vai stundas kļuvušas ātrākas, bet tas, kā mēs šo laiku piepildām, mudina mums justies kā mūžīgā skrējienā. Kā tas ietekmē mūsu domāšanu un lēmumu pieņemšanu? Kā cilvēka iekšējais pulkstenis salāgojas ar to laika ritējumu, kādu rada digitālā pasaule, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē, kognitīvo zinātņu pētnieks Jurģis Šķilters un Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes

Singular Genomics launched its fast and flexible mid-throughput sequencing platform, the G4, in the heady days of the pandemic when we saw a renaissance in new technologies and companies.At AGBT earlier this year, the company unveiled its latest offering in development, the G4X Spatial Sequencer, an upgrade to the G4 that unlocks the system to perform high-throughput in situ multiomics.  The platform will be capable of simultaneous direct RNA sequencing, targeted transcriptomics, proteomics, and

We're delighted to have Brian Sharpless (Monsters on the Couch) back with us to discuss some of the Psychology elements of vampirism, as well as some of his favorite historical cases. Be sure and grab his book if you're at all interested in the intersection of monsters and Psychology.Show Notes:Monsters on the CouchRenfield Syndrome (wikipedia)2005 Romanian Vampire case (The Guardian)Richard Chase - Serial Killer (wikipedia)Mercy Brown vampire case (wikipedia)Vlad the Impaler (wikipedia)Example of

«Einstein»-Moderator Tobias Müller wird bald Vater. Viele neue Herausforderungen kommen auf ihn zu, selbst die Hormone können verrücktspielen. Wie kann die Wissenschaft ihm dabei helfen, wie geht es den Vätern in der Schweiz und kann man das Vatersein mit einem «Simulatorbaby» trainieren?Kann man Vatersein simulieren? Tobias Müller möchte sich auf seine Vaterrolle vorbereiten. Wie kann ihm die Wissenschaft dabei helfen? Der «Einstein»-Moderator besucht einen Vaterschafts-Crashkurs, lernt dort das

Mesa de clausura de las Jornadas de Investigación Acción Participativa protagonizada por Diana Granados Soler (Universidad del Cauca) e Imanol Telleria Herrera (Parte Hartuz Ikerketa Taldea), dinamizada por Mari Luz de la Cal (Universidad del País Vasco/Euskal Herriko Unibertsitatea). Las Jornadas se llevaron a cabo los días 28 y 29 de noviembre de 2024 en la Facultad de Economía de Sarriko (Campus de Bizkaia, UPV/EHU), como parte del proyecto Articuldxs II. Articulación vasco-colombiana para

#217: "Kitten Lady" Hannah Shaw talks about how she and her husband, Andrew Marttila, a distinguished professional cat photographer, created their book CATS OF THE WORLD to show us how philanthropic cat tourism can be a way for anyone to truly connect with like-minded citizens of the world who are looking after the their community cats.

Cilvēkam ir nerimstoša zinātkāre un vēlme pārbaudīt savas fiziskas spējas. Tas viss vēl labāk ir jūtams eksotiskās ekspedīcijās, ejot iepriekš neietas takas, pārvarot dabas šķērļus un atklājot ko jaunu. To cilvēce darījusi jau izsenis, un mūsdienās, kad tehnoloģijas ļauj, planētu Zeme iepazīt paliek aizvien vieglāk. Tomēr, kas ir tas, kam nekad nevar sagatavoties un kuros brīžos dabas varenība noliek uz ceļiem pat rūdītāko pētnieku un ceļotāju. Par to raidījumā Zināmais nezināmajā sarunājas pasaules

Cilvēks ir visai nīkulīgs radījums, kad runa par aukstumu - mums nav kažoka, nav spēja hibernēties vai izstrādāt pretaizsalšanas vielas, kā to dara kukaiņi. Par laimi, protam saģērbties un ieslēgt mājā apkuri. Kā cilvēka organisms ieslēdz savu iekšējo apkuri un regulē to? Un, ko mēs varētu mācīties no pasaulē visizturīgākajiem organismiem, kuri iztur neiedomājamus mīnusus? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Līga Plakane, Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes asociētā

Ārā beidzot parādījies kaut kas līdzīgs ziemai un vēsturiski tieši šis laiks ir saucams par gada aukstāko daļu – tieši janvāra pēdējās un februāra pirmās dienas. Šajā laikā zināmi vēsturē lielākie sala periodi, kad arī Latvijā temperatūra sasniegusi -40 grādus. Tāpēc stāsts par aukstuma viļņiem. Kur tie palikuši, jo pat -30 grādu sals ir kļuvis par ārkārtēju retumu, kur nu vēl -40. Tas bijis tik sen, ka digitalizētajos Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas arhīvos pat nav nekā lāga par to