Mesa de experiencias de IAP desde el enfoque ecosocial llevada a cabo en el marco de las Jornadas de Investigación Acción Participativa. Josefa Sánchez Contreras (Laboratorio de Investigación y Acción Territorial, Universidad de Granada) presentó la experiencia “La intersección: el racismo como catástrofe climática en la historia”, mientras que Laura Camila Rojas Claros (Escuela Agroecológica de la RAAH, Red de Semillas Libres de Colombia) compartió sobre “Desantropizando el camino, una apuesta

Diálogo inicial de las Jornadas de Investigación Acción Participativa, “La Investigación Acción Participativa, una invitación a organizarnos frente al fascismo, machismo y racismo y construir alternativas contrahegemónicas”, protagonizado por Montserrat Galcerán Huguet (Universidad Complutense de Madrid) y Julio Roberto Jaime Salas (Universidad Surcolombiana) y dinamizado por Begoña Zabala González (Emakume Internazionalistak). Las Jornadas se llevaron a cabo los días 28 y 29 de noviembre de 2024

Raidījumā pievēršamies aktuālajam. Interesējamies, kā mūs ietekmē kabeļu pārrāvumi Baltijas jūrā? Vairākkārtīgie kabeļu pārrāvumi pēdējo mēnešu laikā Baltijas jūrā mudina mūs domāt ne tikai par ģeopolitisko situāciju un drošību mūsu reģionā, bet lieku reizi liek mums aizdomāties, ka 21. gadsimtā sakaru pasaule aizvien lielā mērā balstās uz milzīgu zemūdens kabeļu tīklu. Mūsu planētas dziļajos ūdeņos atrodas vesels telekomunikāciju vadu mudžeklis. Runā, ka visi šie kabeļi, kopā salikti, veidotu

Send us a textJoin our host, Dr. Samer Samy, for an engaging conversation with Justin S. Smith, MD, PhD; Michael P. Kelly, MD; Alejandro Peiro-Garcia, MD; Meric Enercan, MD; the Russell A. Hibbs Award Winners, John H. Moe Award Winner, and the Louis A. Goldstein Award Winner. In this episode, they delve into their groundbreaking research and share insights on how these awards will shape their future endeavors. Don’t miss this opportunity to hear from some of the brightest minds in the fi...

2025. gada ģeovieta ir Latvijā augstākā kāpa – Pūsēnu kalns. Tā atrodas Nīcas pagastā, un savulaik tā daļēji tika norakta, veidojot karjeru. Ko šādas vietas stāsta par seniem procesiem Latvijas teritorijā? Cik tālu sauszemē iestiepjas kāpas un ko šādas ģeovietas pasaka par cilvēka darbību?Raidījumā Zināmais nezinājamā sarunājas Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes asociētais profesors Ģirts Stinkulis, Daugavpils universitātes asociētais profesors Juris Soms un vides

Nefoloģija - tā mēdz dēvēt zinātnes apakšvirzienu, kas pēta tik daudzveidīgos veidojumus virs mūs galvām. No svina pelēkā "vāka" ziemas dienās, līdz sapņainiem gubu mākoņiem vasarās - debesīs mākoņi mēdz izkārtoties neiedomājos rakstos un formās. Kāda ir mākoņu daudzveidība? Cik sver mākonis un kā tas veidojas? Kad mākonim ir gana un pār mūsu galvām nolīst lietus? Par mākoņiem raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu un klimata daļas vadītājs

Atkala kas ir kārtīga ziemas parādība. Tiesa, arī mēdz būt saistīta ar atkušņiem, kas ziemā arī ir ierasta parādība. Tā ir arī viena no retajām meteoroloģiskajām parādībām, ap kuru ir bijis daudz diskusiju no valodnieku puses. Tās sākās 90. gados, bet turpinās vēl joprojām. Šī gadsimta lielākā ledus stihija, ko izraisīja atkala, sākās 2010. gada Ziemassvētkos, tūkstošiem mājsaimniecību atstājot bez elektrības un daudzviet pat nedēļām ilgi vajadzēja dzīvot tumsā. Latgalē ilgstoši bija atkala, lija

«Einstein» ist hautnah dabei bei der Lauberhornabfahrt. Wie macht das Forschungs-Team von Swiss-Ski die Rennfahrer schneller? Wie mixt es exklusiv für die Schweizer das Skiwachs? Und wie macht es den Rennsport mit KI sicherer? Der exklusive Blick hinter die Kulissen.In der Kommandozentrale Schnell Skifahren wie Marco Odermatt ist alles eine Frage des Talents? Nicht nur! Hinter den Erfolgen von Odermatt und Co. steht neben vielen Betreuern auch ein Team von Forschern. Bei jedem Weltcuprennen

Ellen Matloff is back on the show today to discuss the changing landscape of genetic testing and counseling in 2024. She is the founder and CEO of MyGeneCounsil and a strong advocate for the critical role of genetic counselors in healthcare. She also writes a regular column for Forbes magazine.In 2024, we’ve seen a dramatic transformation of the genetic testing landscape, with big labs buying the small ones. Ellen says this is “forcing genetic testing to go mainstream.”Surely that’s a good thing

Join the hosts of EAST: In the Arena as they talk with Dr. Vanessa Ho from MetroHealth Medical Center about her work through EAST Multicenter Trials to identify which geriatric trauma patients we should be scanning to minimize missed injury. Supplemental InformationHo VP, et al. Scanning the aged to minimize missed injury: An EAST multicenter study. J Trauma Acute Care Surg. 2024 May 27. doi: 10.1097/TA.0000000000004390. Epub ahead of print. PMID: 38797882.

Latvijas Dabas fonds šogad par gada dzīvotni izvēlējies ļoti neparastu un tomēr tik bieži sastopamu pāreju mūsu dabā - malu. Vieta, kurā dabā satiekas divas atšķirīgas vides. Ceļmala, grāvmala, jūrmala vai mežmala. Varbūt upes mala vai dzelzceļa mala. Ekologi tās dēvē par ekotoniem. Te satiekas dažādas sugas, uzkrājas piesārņojums un nonāk arī invazīvās sugas.Par Gada dzīvotni raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta botāniķe, Latvijas Dabas fonda padomes locekle Rūta Sniedze-Kretalova un Latvijas

Depending on your age, DNA sequencing is experiencing a second or third renaissance. New sequencing tools continue to make genomics one of the fastest-growing industries of all time. All this scaling can create a bottleneck in sample prep. Volta Labs, a company founded out of the MIT Media Lab by Udayan Umapathi, has just commercialized a new instrument for sample prep called Callisto. The instrument manipulates samples with electric, magnetic, and acoustic fields.   Udayan joins us today to

Klimata pārmaiņas sev līdzi nesīs jūras līmeņa celšanos un tas nozīmē, ka gribam vai nē, bet daļa no Latvijas kontūras pēc simts gadiem būs nedaudz jāpārzīmē. Jūra pamazām nograuž Latvijas krastus. Dažkārt to uzskatāmi redzam pēc lielām vētrām. Kā šis process notiek? Kuri ir problemātiskie punkti piekrastē? Kā tas ietekmē dažādus piekrastes biotopus un cilvēkus, kas dzīvo piekrastē? Vai krasta erozija dod arī kādus labumus? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Latvijas Universitātes Eksakto zinatnu

Līdzīgi kā zeme šajā siltajā ziemā nekļūst balta, arī Baltijas jūrā nav ledus, vismaz Latvijas piekrastē. Tā kļūst arvien mazāk arī pēdējās desmitgadēs maigo ziemu dēļ. Tā kā jūra ir gana liela, īpaši virzienā ziemeļi-dienvidi, reģionālās atšķirības ir ievērojamas. Piemēram, pagājušajā ziemā, kas mūsu pusē bija vērtējama kā silta, ziemeļos bija gana auksta. Tāpēc ledus klāto platību bija vairāk par normu. Arī šogad Botnijas līcis ir aizsslis pamatīgāk, nekā vidēji šajā laikā, kamēr mūsu galā jūrā